Kad medijos redzam degošas automašīnas, bieži rodas sajūta, ka tas notiek arvien biežāk. Īpaši pēdējos gados, kad daudz tiek runāts par elektroauto, akumulatoriem un uzlādes riskiem. Taču īstenībā automašīnu ugunsgrēki nav tikai elektroauto problēma — un tiem ir izteikta sezonāla specifika.

Tad kurā laikā risks ir lielāks — ziemā vai vasarā?

Īsā atbilde:

Vasarā biežāk pieaug pārkaršanas un mehānisku bojājumu izraisīti auto ugunsgrēki, savukārt ziemā dominē elektriskie bojājumi, akumulatoru problēmas un apsildes sistēmu riski.

Tas nozīmē, ka:

• abi gadalaiki ir riskanti,
• bet ugunsgrēku iemesli ir ļoti atšķirīgi.

PIESAKIES KASKO SALĪDZINĀJUMAM NO 7 APDROŠINĀTĀJIEM: KASKO pieteikums | OCTA kalkulators – salīdzini OCTA apdrošināšanas cenas

PILNS TIRGUS PĀRSKATS ātrā laikā!

Kāpēc vasarā automašīnas aizdegas biežāk?

Tiešu Eiropas vai Latvijas statistiku “vasara pret ziemu” atrast ir grūti, taču ugunsdrošības organizācijas un auto eksperti regulāri norāda, ka karstajos mēnešos pieaug pārkaršanas radītie riski.

Galvenie iemesli:

1. Pārkarsuši dzinēji un dzesēšanas sistēmas

Vasarā motors strādā augstākā temperatūrā:

• sastrēgumi,
• kondicioniera slodze,
• garāki braucieni,
• piekabes vilkšana,
• kalnaini ceļi,
• karsts asfalts.

Ja dzesēšanas sistēma nav ideālā stāvoklī, var rasties:

• eļļas noplūdes,
• degvielas noplūdes,
• pārkarsuši vadi,
• aizdegšanās motortelpā.

Īpaši bīstami:

• vecāki auto,
• “čipoti” auto,
• slikti uzturēti premium auto,
• auto ar aftermarket LED/audio instalācijām.

2. Sausā zāle zem auto

Šis ir ļoti nenovērtēts risks.

Pēc brauciena katalizators var sasniegt vairākus simtus grādu augstu temperatūru. Ja auto tiek novietots sausā zālē:

• pie ezera,
• festivālā,
• mežmalā,
• pļavā,
• pie privātmājas,

sausa zāle var aizdegties no sakarsušas izplūdes sistēmas.

Tas ir viens no klasiskajiem vasaras auto ugunsgrēku scenārijiem.

3. Kondicionieru un elektroinstalācijas slodze

Karstā laikā ilgstoši darbojas:

• ventilatori,
• kondicionieri,
• papildus dzesēšanas sistēmas.

Ugunsdrošības eksperti norāda, ka:

• bojāti ventilatori,
• nekvalitatīvi remonti,
• neoriģināli vadi,
• nekvalitatīvas signalizācijas,

var izraisīt īssavienojumus un aizdegšanos.

Bet ziemā riski ir citādi

Lai gan cilvēki intuitīvi biežāk baidās no ziemas, arī tur ugunsriski ir ļoti reāli.

1. Akumulatori un aukstais starts

Ziemā:

• akumulators strādā ar lielāku slodzi,
• biežāk tiek izmantoti “starter booster”,
• notiek nepareiza piepīpēšana,
• pieaug elektroinstalācijas noslodze.

Īpaši bīstami:

• nolietoti akumulatori,
• oksidējušies kontakti,
• bojāti starteri,
• veci vadi.

2. Webasto un autonomās apsildes sistēmas

Latvijā ļoti populāras ir:

• Webasto,
• Eberspächer,
• Ķīnas autonomās apsildes sistēmas.

Ja:

• sistēma uzstādīta nekvalitatīvi,
• ir degvielas noplūde,
• bojāta elektroinstalācija,

ugunsgrēka risks pieaug būtiski.

3. Sāls, mitrums un korozija

Ziemā elektroinstalāciju bojā:

• sāls,
• kondensāts,
• mitrums,
• korozija.

Tas var izraisīt:

• īssavienojumus,
• izolācijas bojājumus,
• kontaktu pārkaršanu.

Interesants fakts — elektroauto deg retāk nekā iekšdedzes auto

Lai arī medijos elektroauto ugunsgrēki izskatās biedējoši, statistiski:

iekšdedzes automašīnas aizdegas ievērojami biežāk nekā elektroauto.

Piemēram:

• Zviedrijas dati rāda aptuveni 3.8 ugunsgrēkus uz 100 000 elektroauto,
• kamēr kopējais rādītājs visiem auto tipiem bija ap 68 uz 100 000. 

Norvēģijā iekšdedzes auto aizdegas aptuveni 5–6 reizes biežāk nekā EV.

Tomēr:

• EV ugunsgrēkus ir grūtāk dzēst,
• tie ilgāk saglabā karstumu,
• iespējama atkārtota aizdegšanās.

Tieši tāpēc elektroauto ugunsgrēki iegūst daudz lielāku mediju uzmanību.

Kas visbiežāk izraisa auto ugunsgrēkus?

Saskaņā ar ugunsdrošības pētījumiem:

aptuveni 75% auto ugunsgrēku saistīti ar mehāniskām vai elektriskām problēmām, nevis avārijām.

Visbiežākie iemesli:

• elektroinstalācija,
• degvielas noplūdes,
• eļļas noplūdes,
• pārkarsis motors,
• nekvalitatīvi remonti,
• neoriģināli aksesuāri,
• veci vadi,
• slikta apkope.

Un ļoti svarīgs faktors:

vecāki auto deg ievērojami biežāk.

Vai KASKO sedz auto ugunsgrēku?

Parasti — jā.

Pilnvērtīgs KASKO parasti sedz:

• ugunsgrēku,
• eksploziju,
• īssavienojumu sekas,
• uguns bojājumus pēc tehniska defekta.

Taču svarīgi:

• pārbaudīt izņēmumus,
• pārbaudīt pašrisku,
• noskaidrot, vai segtas arī elektroinstalācijas bojājumu sekas.

Īpaši svarīgi tas kļūst:

• vecākiem auto,
• premium segmentam,
• elektroauto,
• auto ar papildus aprīkojumu,
• uzņēmumu autoparkiem.

Secinājums

Nav vienas universālas atbildes, vai automašīnas vairāk deg ziemā vai vasarā.

Vasarā dominē:

• pārkaršana,
• dzinēja un izplūdes sistēmas riski,
• sausā zāle,
• kondicionieru slodze.

Ziemā:

• akumulatori,
• īssavienojumi,
• apsildes sistēmas,
• mitruma radīti bojājumi.

Taču vienu gan statistika rāda ļoti skaidri:

lielākā daļa auto ugunsgrēku sākas tehnisku bojājumu dēļ — nevis avāriju rezultātā.